«Практики организации гибридного и дистанционного обучения в школе»
- Вебинары (OLD)
- Прошедшие вебинары
Дата и время проведения: 01 апреля в 15:00 (МСК)
Смотреть
01 апреля в 15:00 (мск) приглашаем педагогов и заместителей директоров школ на вебинар «Практики организации гибридного и дистанционного обучения в школе».
В прямом эфире мы рассмотрим аспекты организации гибридного и дистанционного обучения с помощью инструментов Microsoft на примере работы администратора образовательной организации и учителя английского языка начальных классов.
- Административный аспект: рассмотрим алгоритм быстрого перехода образовательной организации на дистанционное обучение, организацию работы службы технической поддержки и способы административно-технического контроля обучения с применением дистанционных технологий.
- Практики учителя-предметника: поговорим о видах гибридного обучения на уроках английского языка и средствах их реализации в начальных классах; расскажем о видах гибридного обучения, а также о полезных инструментах, помогающих учителю и ученику в изучении иностранного языка.
Спикеры:
Наталья Михайловна Булочникова, заместитель директора ГБОУ города Москвы «Школа № 117»;
Наталья Сергеевна Дятчина, учитель английского языка ГБОУ гимназии им. С. В. Байменова города Похвистнево Самарской области;
Руфия Фаиковна Субеева, учитель английского языка ГБОУ гимназии им. С. В. Байменова города Похвистнево Самарской области.
Вторая часть вебинара будет посвящена ресурсу Microsoft Educator Center как одному из факторов эффективного гибридного обучения.
Педагоги из школы Перми расскажут о возможностях специальной платформы Teams, а также о Microsoft Educator Center — о тех преимуществах, которые дают пользователям представленные на этом ресурсе бесплатные курсы и сервисы:
- использование инструментов Office 365 в целях организации гибридного обучения;
- развитие учебной самостоятельности как фактора успешной реализации гибридного обучения;
- осуществление проектной исследовательской или практико-ориентированной деятельности как одного из важных компонентов гибридного обучения.
Спикеры:
Ульяна Владимировна Исакова, заместитель директора МАОУ «IT-школа с углубленным изучением информатики» г. Перми, Microsoft Innovative Educator Expert 2020–2021;
Проведёт вебинар Татьяна Меньщикова, ведущий методист «ЯКласс».
Участие в вебинаре бесплатное.
Все участники, которые зарегистрируются на вебинар на нашем сайте и подключатся к трансляции по ссылке из электронного письма, получат именные сертификаты.
опубликовано:
Retica Browser for Android — Download
Softonic review
A free program for Android, by Reformatika Teknologi.
Retica Browser is a free and fast browser that can process heavy site data into light-weight and open them fast and smooth.
It can be used to surf the internet safely and anonymously without worrying about slow browsing, heavy data usage, and expensive service fees.
With Retica you can view blocked websites like Netflix, YouTube, Instagram, Snapchat, Facebook, Twitter, VK, and others without any problem.
It also has built-in VPN proxy, so you can unblock websites in an easier and faster way.
When you open a website, it will automatically connect to a proxy server, which then relays the request to the actual server.
Program available in other languages
- Retica Browser herunterladen [DE]
- Unduh Retica Browser [ID]
- Scarica Retica Browser [IT]
- ดาวน์โหลด Retica Browser [TH]
- Télécharger Retica Browser [FR]
- Download Retica Browser [NL]
- تنزيل Retica Browser [AR]
- Descargar Retica Browser [ES]
- Download do Retica Browser [PT]
- Pobierz Retica Browser [PL]
- Скачать Retica Browser [RU]
- Tải xuống Retica Browser [VI]
- Retica Browser indir [TR]
- ダウンロードRetica Browser [JA]
- 下载Retica Browser [ZH]
- Retica Browser 다운로드 [KO]
Advertisement
Top downloads Social & Communication for Android
Messenger Lite: Free Calls Messages
A lightweight version of Facebook Messenger
Threads from Instagram
A free-to-use social media platform from Instagram
IndyCall
Free calls to Indian numbers
TikTok
Unlimited access to trending clips
Instagram
Free photo editing and sharing
Advertisement
Advertisement
Explore More
BunnyLive Video Call — Global
BunnyLive Video Call — Global: Connect with People Worldwide
KissU — Live Video Call
KissU — Live Video Call: A Free Random Video Chat App
Latest Status Saver
Latest Status Saver: The Best App to Save and Repost Statuses
Whatscan
Whatscan: The Ultimate WhatsApp Utility App
纸飞机-电报TG中文版福利群组福利视频
纸飞机-电报TG中文版福利群组福利视频 Review
Telegram Sugar
Telegram Sugar: A Fun and Secure Open Source Software
Dolphin Tab Reload
Dolphin Tab Reload: Stay Updated with Website Content
Alpha — Gay Dating Chat
A free app for Android, by Privileged Trading.
Live Random Video Call — Chat
A free program for Android, by Harsoda Tech.
HCMS
A free program for Android, by PT Pegadaian Persero.
Omegirl — Live Video Chat
A free app for Android, by Omegirl Talk.
Mobile Caller Tracker
Mobile Caller Tracker — India: Track Mobile Numbers and Caller Information
Advertisement
Advertisement
About Us
- Softonic Info
- Help & Support
- Jobs
B2B
- Monetization solutions for Publishers
- Upload and Manage your Software
- Software Policy
- Advertising Opportunities
Legal
- Legal Information
- Terms of use
- Privacy Policy
- Cookie Policy
Social media
- Become a fan of Softonic
- Follow us @Softonic
- Subscribe to our RSS feeds
Softonic in:
- عربي
- Deutsch
- English
- Español
- Français
- Bahasa Indonesia
- Italiano
- 日本語
- 한국어/조선말
- Nederlands
- Polski
- Português
- Русский
- ภาษาไทย
- Türkçe
- Tiếng Việt
- 中文
Copyright SOFTONIC INTERNATIONAL S.
A. © 1997-2023 — All rights reserved
Your review for Retica Browser
Your review for Retica Browser
Thank you for rating!
What do you think about Retica Browser? Do you recommend it? Why?
Leave a reviewOOPS! This is embarrassing…Something’s gone terribly wrong.
Try this instead
Latvijas Tiesu Portāls
Atsaucoties uz Valsts kontroles publicēto revīzijas ziņojumu «Vai tiesu iekartas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darba efektivitati?», kurā apskatīta tiesu sistēma laika Periodā no 2009. līdz 2015. gada sākumam, Tieslietu ministrija atzinīgi novērtē Valsts kontroles paveikto un piekrīt Valsts kontroles 22 ieteikumiem, lai pilnveidotu tieslietu sistēmu, tomēr šobrīd ziņojums atspoguļo vēsturi – kā tiesu sistēma izskatījās līdz 2015. gadam.
Aizvadītajos divos gados tieslietu nozares attiecīgās instutūcijas jau ir uzsākušas istenot lielako daļu no Valsts kontroles minētajiem ieteikumiem.
Turklāt ir izdevies sasniegt gan Baltijā, gan ES valstu
līmeni atzinīgus vērtējumus atsevišķas tieslietu jomas, ko apstiprina arī Valsts kontroles ziņojums: administratīvo lietu izskatīšanā Latvijai ir augstākais lietu pabeigšanas koeficents Baltijas valstīs, La tvijai ir augsti sasniegumi tiesu modernizācijas joma
– iespēja elektroniski iesniegt dokumentus un sekot līdzi lietas virzībai, kopumā ir uzlaboti lietu izskatīšanas ilguma rādītāji un ieviesta tiesnešu profesionalas darbības novērtēšana. Savukart ka turpmako četru gadu реформу Prioritāte ir izvirzīta komercstrīdu
risināšanas kartības paātrinašana, kas ir būtiks jautājums uzņēmējiem.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norada: «Esam gandarīti par Valsts kontroles ieguldīto darbu, un pozitīvi vērtējam ziņojumā izdarītos secinājumus, tomēr būtiski аттестаты,
ка attiecīgais периоды skatāms kopsakarā ар vairakiem ārējiem факторием, piemeram, izmaiņam procesualajos likumos, pieejamajiem finanšu resursiem, kā ari ekonomisko situāciju valstī kopumā.
Nedrīkst aizmirst, ka Tiesu iekartas attīstības pamatnostadņu 2009.-2015.gadam
īstenošanas laiks sakrita ar ekonomisko krīzi, kas būtiski ietekmēja tiesu sistēmas attīstību, turklāt liela daļa ziņojumā minēto ieteikumu faktiski apstiprina nepieciešamibu turpināt iste не джау шобрид узсактас реформас тису системма. Līdzīgi ka esam saņēmusi
atzinīgu vērtējumu par administratīvo tiesu darbu, nākamjos četros gados par tieslietu jomas Prioritāti esam izvirzījuši komercstrīdu risināšanas sakartošanu, kas ir ļoti būtisks jautajums uzņē mējdarbības veides sakartošanas veicināšanai un vienlaicīgi palīdzēs
celt tiesu darbības vērtējumu ari sabiedrībā».
Tiesu teritoriālā reforma tika uzsākta jau 2015. gada — Rīgas tiesu apgabalā, 2016. gada reforma tika ieviesta ari Latgales tiesu apgabalā. Saskaņā ar Tieslietu padomes šī gada jūnija lēmumu pārējos Latvijas
reģionos tiesu reforma tiks pabeigta 2018. gada 1. martā. Tiesu teritorialo Refu Tieslietu ministrija virzījusi ar mērķi risināt tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā, piemēram, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā вай
neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejausības nodrošināšana.
Kā jau tika minēts, vairaki revīzijas ziņojumā izteiktie ieteikumi jau ir Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas darba kartībā. Piemēram, tiesu sistēmas visaptveroša un netkarīga novērtējuma veikšanas непоседешамиба; tiesu darbības teritorijas reformas rezultātu novērtēšana; Tieslietu padomes lomas stiprināšana; tiesneša amata kandidātu atlases un stažēšanās procedūras efektivizēšana; sabiedrības informētības par mediacijas ka alternativa strīda risināšanas вейду паагстинашана.
Uzsakto aktivitašu vērtējums kopsakarā ar ziņojumā izteiktajiem ieteikumiem apliecina Tieslietu ministrijas un Valsts kontrolles uzskatu vienādību par turpmakiem tiesu sistēmas attīstības un darb ибас пилнвейдошанас
аспект.
Revizija un tajā izteiktie ieteikumi būs nozīmīgs turpmako tiesu sistēmas attīstības jautājumu virzītājspēks un sekmēs izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Papildu informācija:
Pamatnostādņu īstenošanas laiks sakrita ar ekonomisko krīzi, kas radīja strauju saņemto civillietu skaita pieaugumu — 2009. gada pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija 29,4%, kā arī būtisku pieteikumu par saistību izpildi tiesas ceļā skaita pieaugumu -2009.gadā pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija ar 56,9%. Šo pieteikumu izskatīšana ir terminēta, piemeram, pieteikumi par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi un pieteikumi par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kartībā ir izskatami septinu dienu laika. Paradsaistību lietas, kas radas ekonomiskās krīzes rezultata, tiesas turpinaja saņemt ari paris turpmakos gadus pēc ekonomiskās krizes.
Visu civillietu caurlaides spējas rādītājs arī laika līdz 2012.gadam bija tuvu 100%. Savukart, civillietu caurlaides rādītājs 2010.
gada bija 68%, zaudējuma un parada piedziņas lietās attiecīgi -74%. Результат,
laika līdz 2012.gadam neizskatīto civillietu skaits, piemeram, civillietas pieauga par 41%, zaudējumu un parada piedziņas lietās par 40%. Minētais apliecina, ka laika līdz 2011.gada nogalei būtiski tiesu resursi tika paterēti pieteikumu par saistības bezstrīdus
piespiedu izpildi ип pieteikumu пар saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kartībā izskatīšanai.
Savukart, 2012.gada līdz ar šo pieteikumu nodošanu zemesgrāmatu nodaļām, tika atbrīvoti būtiski tiesu resursi. Minēto apliecina dati par neizskatīto civillietu skaita samazinājuma. Лайка № 2012.-2016.gadam neizskatīto civillietu skaits samazinājies par 24% (pret 2012.gadā konstatēto uzkrajumu) un sasniedz pirmskrīzes rādītāju. Zaudējuma un parada piedziņas lietās neizskatīto civillietu skaits samazinājies par 45% (pret 2012.gadā konstatēto uzkrajumu) un ir mazāks neka tas bija pirms krīzes.
Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940–1941) II
Turpinājums.
25. август visas trijas anektētajās Baltijas republikas notika pārmaiņas augstako kolboracionistu rindas: iepriekšējie Ministru prezidenti tika formali paaugstinati, kļūstot par vietē jo Augstāko padomju priekšsēdētājiem — шим аматам небиджа некадас варас. Latvija to ieņēma Augusts Kirhenšteins, bet bijušais iekšlietu ministrs Vilis Lācis kļuva par Ministru prezidentu; viņa vietā Iekšlietu ministrijā nāca Alfons Noviks, bijušais komunistiskais pagrīdnieks, kuru vismaz 1926. gada bija savervējuši padomju drošības organi (1940. gada beigas LPSR Iekšlietu ministrijā strādāja 4923 cilvēki; Valsts drošības pārvaldē — 270 cilvēki). Vienlaikus ministrijā arvien ieverojamāku lomu sāka spēlēt no Maskavas atsūtītie čekisti, īpaši — Simons Šustins, kurš nomainīja Vikentiju Latkovski un kļuva par Novika vietnieku Valsts drošības organu darbā (V alsts drošības pārvaldes priekšnieku).
Līdzās Šustinam no PSRS ieradās vēl vēl vēl vēl vēl vēl vēl vairāki ebreju izcelsmes čekisti: В.
Гольдфайнс, М. Зарубиньш, А. Магидинс, З. Кривицкис. Viņu skaits nebija ipaši liels, taču viņi ieņēma ļoti ietekmīgus un redzamus amatus, veicot smagus kriminalnoziegumus un sekmējot priekšstatu rašanos par ebreju ipašu lomu padomju terora sist Эма. Vairakos politiski ideologiskos amatos NKVD bija daži vietējie ebreju komunisti: Simons Bermans, Naums Rapoports, Ābrams Cipe. Tiesi tas, ka viņi bija iesaistīti ideologiska darbībā, padarija viņus redzamākus un pazīstamakus, veicinot negatīvu priekšstatu par ebrejiem.
Politiskais terors auga: līdz 1940. gada novembrim, kad okupētajā Latvija oficiali stājās spēkā Krievijas Kriminalkodexs, vismaz 1500 cilveku jau bija arestēti politisku motīvu dēļ . Triecientempos 1941. gada septembrī — oktobrī tika uzbūvēts apakšzemes cietums Iekšlietu komisariata pagrabā Rīgā, Brīvibas iela 37/39 — uz piecdesmit okupācijas gadiem tas kļuva par baismo «stūra mājas» — tā tautā dēvēja čeku — moku vietu Latvijas Patriotiem (pirmais cietuma priekšnieks 1940.
–1941. gada bija ebreju izcelsmes čekists, valsts drošības сержанты В. Г. Зевиньш).
Visplašākā veidā «baigā gada» terors skāra Latvijas iedzīvotāju privātipašumu: paaudžu garumā kratais bija nolemts izlaupišanai un nonakšanai okupantu un kolaboracionistu rokas.
Jau 22. jūlijā tikko «ievelētā» Tautas Saeima, pārkāpjot priekšvēlešanu solijmus, nacionalizēja visu zemi un konfiscēja, sagrāba bez atlīdzības zemi virs 30 гектарием. Latvijas lauku mugurkauls — stiprās zemnieku saimniecības — bija salauzts. Sekoja arī banku, kreditistažu, lielāko un vidējo tirdzniecības, rūpniecības un transporta uzņēmumu nacionalizācija un konfiskācija; 3. augustā, tikai divu nedēļu laika, 804 uzņēmumi — ikviens, kurā bija strādājuši pāri par desmit strādnieku vai kalpotāju — bija jau sagrābti.
9. augustā tika konfiscēti iedzīvotāju vērtspapīri, un turpmakajos mēnešos tika sagrābts vēl palikušais: 28. oktobrī — privātie nami; daudzi iedzīvotāji tika padzīti no savām mājām un dzīvokļiem, un tur ievācās okupācijas režīma darboņi.
1941. gada februari jau tika nacionalizēti un konfiscēti arī sīkuzņēmumi, kuros strādāja tikai pieci nodarbinātie. Nepilna pusgada laika gandrīz visa privātā manta pilsētās un liela daļa laukos bija sagrābta; kas vēl atlika, to pilnīgi sagrāba 1941. gada 17. maijā, total iznīcinot pat sīko privato tirdzniecību.
Lata sagrausana
Katastrofālas sekas bija okupācijas režīma finanšu politikai. Neatkarīgās Latvijas lepnums — stabilā valūta un naudas sistēma — sāka brukt lidz ar okupantu pūļu ierašanos. Latvijas pilsoņi, gatavojoties vissliktākajam, sāka masveidā izpirkt jebkuras preces, naudas pirktspēja kritās. Preču bads kļuva jūtams jūlijā, un to dratiski pastiprināja milzīgās okupantu armijas, viņu ģimenes locekļu un straumēm ieplūstošo padomju birokratu iespēja brīvi mainīt savas lielas rubļu masas pret latiem, nenogurstoši pirkt un sūtīt pakas uz Krieviju. Šī prakse turpināsies līdz pat 1991. Гадам. Jau 23. jūlijā — miera, nevis kara apstākļos — tika ieviesta preču pardošanas norēšana, sākotnēji — apģērbam, pēc tam gandrīz Visam.
Klāt neizbēgami nāca sodi tirgotājiem un pircējiem, kuri neievēroja ierobežojumus: milicija ieguva tiesības pārbaudīt preču krajumus iedzīvotāju mājas, un tūlīt uzplauka denuncēšana, nenovēršama cilvēku vājība okupāciju apstakļos: iedzīvotāji sāka ziņot par «aizdomīgu rīcību veikalos»; «veikalu sturmētāji» tika apzīmogoti par «tautas ienaidniekiem». Stāvoklis kļuva pavisam neciešams, kad 1940. гада 25 ноября падомью безвертиго рубли паслудиная по официалу максашанас лидзекли лидзас латам, носакот непаматоту майняс курсу: 1 рубли — 1 лат. Vēl pirms dažiem mēnešiem, Latvijai netkarīgai esot, лат максая 10 рублей. Joprojām pastavošā cenu starpība starp Latviju un vecajām padomju republikam burtiski mudināja uz Latvijas veikalu «iztīrīšanu» un izsūtīšanu pakas uz Krieviju — ноябрь sviests Latvija maksaja 7 руб. Плюс, bet liellopu gaļa — 3 килограмма рублей, kamēr Maskavā attiecīgi — 28 и 12 рублей. 1941. gada 25. martā lats tika pavisam izņemts no apgrozības un palika tikai padomju rublis.
Īsi pirms vācu uzbrukuma, 1941. gada jūnijā okupēto Latviju sasniedza nelaime, kas jau krietnu laiku bija mocījusi PSRS — iedzīvotāju piespiedu parakstīšanas uz iekšējiem aizņēmumiem. Tā bija jauna ekspropriācijas forma, kas savu kulmināciju sasniegs otrās padomju okupācijas gados, pēc 1945. gada.
Jau no pirmajām okupācijas dienam sakās neapturama naudas drukashana. Uz 1940. gada 15. jūliju, nepilnu mēnesi pēc okupācijas sakuma, bija nodrukati 9,2 миллиона лату. Milzīgas summas tika piešķirtas jaunajām okupācijas režīma iestādēm, arī politiskajai policijai (nākamajai Valsts drošības ministrijai), kā ari okupācijas armijas vajadzībām (tikai vienā diena, 1 940. gada 19. augustā,
37 000 лату tika piešķirti krievu virsnieku dzīvokļu apgādāšanai ar mēbelēm) . Baidīdamies pilnīgi zaudēt ietaupījumus, iedzīvotāji steidzās uz kredītiestādēm izņemt savus noguldījumus, taču ar 1. августа тика иевести барги ierobežojumi: turpmak varēja izņemt тикай 100 латус недели. Pat tam pienaca gals 1941.
гада 25. марта, лидз ар лата изничинашану: тикай 1000 рублей тика атстати приватперсону контос; pārējos līdzekļus konfiscēja. Cenas auga neapturami, ipaši — apērbam, kurpēm (1940. gada augustā labu rudens vai ziemas mēteli varēja nopirkt par 68 latiem; decembrī — номинал 500 рублей). Rūpniecības preču cenas padomju okupācijas gada laika pieauga sešas, partikas cenas tris reizes. Paradījas padomju sistēmas neomamas sastāvdaļas: rindas veikalos, blats, melnais tirgus, special veikali un apgāde partijas un padomju nomenklaturai. 1941. gada 15. maijā sakās ari sviesta, gaļas un desu pardošanas norēšana — kaut kas neredzēts Latvijā līdz 1940. gada jūnijam.
Rūpniecības staļinizācija
Visa Latvijas ekonomika pakāpeniski, bet netgriezeniski tika «piegriezta» pēc PSRS modela. Jau pirmajā padomju gada rūpniecībā paradījas vairakas okupācijas režīma politikas iezimes. Pirmkārt, lielākie uzņēmumi tika pasludināti par vissavienības uzņēmumiem (ВЭФ, «Вайрогс», «Тосмаре», «Сарканайс металургс»).
Tie arvien vairak zaudēja sakaru ar Latvijas ekonomiskajām vajadzībām, tika mākslīgi palielinati un sāka ražot pārsvarā Visai Padomju Savienībai. Atkarība tika palielinata, lai izskaustu jelkādu okupētās Latvijas saimniecības netkarības palieku.
Otrkart, sagraujot bijušo ražošanas kultūru, visi uzņēmumi tika pakļauti staļiniskajām darba normām un attiecībām. Strādnieki bija spiesti piedalīties «socialistiskajā sacensībā» — faktiski slēptā expluatācijas formā. Ieviesa 1938. gada PSRS pieņemto darba likumdošanu: neviens nevarēja atstat vai mainīt darbu bez atļauja s — par to draudēja cietumsods; maigāki sodi draudēja par vismazāko darba kavejumu un «darba disciplinas» neievērošanu , kuru ļoti viegli varēja pārkvalificēt par apzinīgu kaitniecību padomju varai. Darba vietas paradījās t. s. specdaļas — čekas legālas filiāles, kas nodarbojās ar cilvēku izsekošanu. Bieži ta jās strādāja iebraukušie Krievijas latvieši — vispārliecinātākie staļinisti. Birokrātu skaits uzņēmumos auga neprātīgi.
» 1941. gada ierēdņu, kuri neko neražoja, skaits 2,2 reizes pārsniedza strādnieku skaitu.
Трешкарт, 1940–1941 гг. gada sakās Latvijas kolonizācija; viens no tās ļaunakajiem līdzekļiem bija rusifikācija. Lai ari iesutīto krievu skaits salīdzinājumā ar rusifikācijas plūdiem pēc kara nebija liels, tas jau bija jutams, un to veicināja arī rūpniecības uzņēmumu, ipaši vissavienības uzņēmumu milzīgais pārvaldes aparats. 1941. gada maijā rūpniecību okupētajā Latvijā pārvaldīja 27 000 ieredņu un kantoristu, kuru vidū bija liels skaits iebraucēju.
Kolektivizācijas vardarbība
Vistraģiskākais liktenis sagaidīja Latvijas kultūras un civilizācijas būtiskako daļu — laukus, kuros dzīvoja pari par 6 0% valsts iedzīvotāju. Okupācijas režīms solīja neieviest kolektivizāciju: «Некас тадс ненотикс, йо яуна вара лаби сапрот латвийскую землюку ип пазист та психология», апгалвоя таутас земкопибас министры Й. Ванагс, тачу viss liecināja, ka masveida piespiedu kolektivizācija būtu sākusies jau 1941.
gada otrajā pusē, ja не ваку агресия. Сакотнеи, копш 1940. гада джулия бейгам, лиела стейга тика истенота т. н. с. падомью аграра реформа — лидз 1940. гада 25 сентября бижа япиешкыр земе безземнием ип пависам сикайам — лидз 10 ха — saimniecībām. Atņemot zemi saimniecībām virs 30 ha un «tautas ienaidniekiem un zemes spekulantiem» (jebkurai okupantiem nevēlamai personai), tika raditas 51 762 jaunas 10 ha saimniecības un papildus tika piešķirta zeme 23 321 mazajai — зем 10 га — saimniecībai. Ekonomiski nerentablas siksaimniecības bija lemtas galīgai nabadzībai. Лай ари реформа тика motivēta ар sociālā taisnīguma lozungiem, тас mērķis bija lielsaimniecību sagrāve ип pretrunu veicināšana laukos. Nav noliedzams, ka daudzi jaunie sīksaimnieki — īpaši Latgalē — kļuva par dedzīgiem padomju varas atbalstītājiem, nenojaušot, ka gatavo sev galu, nākamajam okupantam ierodoties. Vēl citus sagaidīs visrūgtāka vilšanas pēckara gados, kad pat šie sīkie pleķīši tiks atsavinati un to īpašnieki sadzīti kolhozos.
1940 г. 25 сентября Igaunijā tika nodibināts pirmais kolhozs okupētajā Baltijā. Tobrīd acīmredzami lēmums par masveida kolektivizāciju Maskava vēl nebija pieņemts. Taču notikumu gaitu būtiski iespaidoja VK(b)P CK sekretara Andreja Andrejeva vadītā Lielā komisija, kura ieradas 1940. gada beigas Baltijā un apsekoja sovjetizācijas gaitu. Atgriezies Maskava, Andrejevs ieteica Staļinam sākt īstenot Baltijā kolhozu un sovhozu veidošanu un pievērsties masveida represijām pret kulakiem, bijušo politisko partiju vaditajiem, fabrikantiem, tirgotājiem un garīdzniekiem : Балтия ир яаттира «от этой враждебной сволочи». Drīz pēc viņa brauciena tika nodibināts — 1941. gada janvārī — pirmais, Ļeņina vārda nosauktais kolhozs Lietuvā, Akmenē, ar ļoti nelielu zemes platību — тикай 250 га. Domājams, tik mazus kolhozus bija paredzēts dibināt, kad pienaktu masveida kolektivizācijas brīdis. Tā sagatavošanā svariga nozīme bija PSRS TKP (Tautas Komisāru Padomes) un VK(b)P CK 1941. gada 19. februāra lēmumam, kuru bija parakstījuši Stalins un Molotovs un kurš lika Baltijā sākt gatavot ēku būvniecību ciematos.